Ngā Aukaha

I taku tūranga ka tautoko au i ngā tamariki me ō rātou whānau i te rāngai ako kōhungahunga. Hei matua o tētahi tama me ngā matea tāpiri, he pai ki ahau te tū hei kaitaunaki, hei kaitautoko hoki mā ngā whānau e okeoke ana ki te āwhina i ētahi atu kia mārama ki ngā āhuatanga ahurei kei tā rātou tamaiti, ā, me te whai i ō rātou wawata e angitu ai tā rātou tamaiti.

Heoi anō, kāore i nui rawa te haumitanga ki te whakarato i te tautoko tika ki ngā tamariki e hiahia ana.

Ka toro atu ngā kaiako mō te tautokotanga akoranga motuhake mai i Te Tāhuhu o te Mātauranga engari he nui rawa te hiahia, ā, he roa ngā rārangi tatari, ahakoa ngā whakapaunga kaha a ngā kaimahi Tāhuhu ki te whakarato i tētahi ratonga tautoko. Kia iti te kupu, kāore nei i tata te pūtea tautoko akoranga ki te whakatutuki i ngā hiahia o ngā tamariki whai matea waenga, taumaha hoki.

Ko taku tama ake he 15 tau te pakeke e pāngia ana ki te Mate Takiwātanga, te Mate Manawarū me te Mate Obsessive Compulsive. Kāore ia i te whiwhi pūtea ORS. Nā te kore pūtea me te kore tautoko, kāore i tareka e ōna kaiako me ōna mātanga kura ngā urutaunga e tika ana ki tana ako e noho tangata whenua ia ki tana kura. Ka pau tana rā i roto i te tari o te Kaiwhakahaere Tautoko Akoranga, e tākaro ana i runga i tana Chromebook, ā, he wā anō ka tā pikitia. Kāore ōna mātauranga kura, ōna tohu, ōna huarahi whiwhi mahi. Kāore e wātea ana ētahi tautoko mōna me tō mātou whānau ki te hoahoa i tētahi mahere whakawhiti hei whakarite i a ia ki te tū hei pakeke whai mahi, ngā āheinga ako moroki rānei ki tana hapori. Kua wehe kē mātou ināianei mai i ngā tautoko, ā, e ngākaurua ana me pēhea tā mātou tautoko i a ia kia angitu i roto i te ao tūturu.

Ko taku hiahia mā Ngā aukaha All in for Tamariki, kia whiwhi āheinga ōrite ngā tamariki katoa o Aotearoa ki te mātauranga pai rawa, ā, e rāhiri ana, e tautoko ana, e urutau tika ana, ā, ka tukuna tikatia te pūtea kia whakatutuki ai ngā matea takitahi o ia tamaiti.

Ko tēnei taha o tōku Pāpā.
Ko Haumingi te MaungaKo te Rotoiti-i-kitea- ai-e-Ihenga i Ariki ai Kahu te Moana.
Ko te Whakaruru me te Korokoro o Ngaki ngā Awa.
Ko Te Arawa te Waka.
Ko Ngāti Rongomai te Iwi.
Ko Ngā Pumanawa e waru o Te Arawa te Wharenui.
Ko Te Awa-i-Takapuwhaia te Wharekai.
Ko Te Hiukura te Marae. 

Ko Pirongia te Maunga.
Ko Waipaa te Awa.
Ko Tainui te Waka.
Ko Ngāti Mahanga te hapū.
Ko te Papa o Rotu te Wharenui.
Ko Pakuru a Te Rangikataua te Wharekai.
Ko Te Oneparepare te Marae.

I te taha o tōku Māmā.
Ko Kahuwera te Maunga.
Ko Mokau te Awa.
Ko Tainui te Waka.
Ko Ngāti Waiora te Hapū.
Ko Tama Tane te Wharenui.
Ko Te Aroha te Wharekai.
Ko Mokau Kohunui te Marae.

Ko te tino rawe o taku mahi hei kaiako ka taea e au te whāngai ngā tikanga, te mātauranga, ngā pūkenga noho me ngā uara e hiahiatia ana e ngā akonga kia tipu ō rātau mōhio hei whai i ngā ara o tō rātau ao. Ka rawe hoki ki ahau ngā wā kāore e mārama ki tētahi ākonga tētahi whakaaro engari he wā tōna 'KUA TAKA TE KAPA'. Nōku te whiwhi i te mea ka tino whakapau kaha ngā ākonga, ā, ina kite ahau i tērā wairua whakaongaonga i roto i a rātau ka uru mai anō tērā ki ahau.

He rawe ki ahau te tuku i ngā tamariki kia kōrero i te reo Māori māmā nei, te mihimihi me te waiata. Ka whakakīkī tēnei i ā rātau kete kōrero i te mea kei te hiakai ā mātau tamariki ki tēnei.

Ahakoa kua mōhio haere ake tātau ki te āhua o te ako a te tamariki, he iti rawa ā mātau rauemi, he tauira, ko ngā kaiāwhina, ngā mātanga rānei, hei tuku i ngā tautoko ki ngā ākonga me ngā kaiako e hiahiatia ana e mātau. Kāore i a mātau ngā āhuatanga e hiahiatia ana hei tautoko i te tamaiti. Hei kaiako, kei te tino ngana mātau ki te totoro atu ki ngā tautoko katoa me whiwhi te tamaiti, engari kāore i te māmā haere. Kei te ngenge.

I te hiahia tētahi ākonga i tō mātau kura i ētahi tautoko atu anō, engari i whakahētia ngā pūtea mai i te Tāhuhu i te mea kāore ia i ū ki ngā paearu. Nā tēnei i raruraru haere tonu te tamaiti. Ā, ka mate te kura ki te tautoko i taua tamaiti mā āna ake pūtea. Me te aha, kei te utu tonu te kura.

He rite te kōrero a taku māmā ko taku hiahia kia tū hei kaiako. Ki ōku whakaaro i hiahia noa au kia whai hua ngā tamariki, ā, i te hipanga o te wā i hiahia hoki au kia whai hua te hunga e mahi tino tata ana ki te tamaiti.

I te wā e kōrero ana ki ngā mātua, ngā hoa tumuaki, ngā kaiako me ngā kaimahi tautoko, ko ngā take ka pupū auau mai ko ngā take i te rāngai tautoko akoranga.

I roto i te rāngai kāore i nui rawa ngā mātanga pūkenga hei mahi i te taha o ā tātou tamariki. He aituā nui te korekore rawa o te tautoko hauora hinengaro mā ā tātou tamariki i ngā kura tuatahi. Ia rā ka kite tātou i ngā tauira matea nā te whētuki, engari kāore he wāhi hei anga atu.

He nui te whakapau kaha o ngā kura ki te ngana ki te whakatutuki i ngā hiahia o ā tātou tamariki; ki te poipoi i te aronga toiwhenuatanga, te aroha, te tūmanako me te whakaaro nui kia pai ake te wā e heke mai ana. I te wā kāore ngā tamariki e whiwhi ana i ngā tautoko mātanga e hiahiatia ana i te taha o tētahi taiao mahana, awhiawhi hoki, he uaua mō rātou ki te eke ki te taumata ka taea e rātou. Ka ngana ngā kaiako ki te mau i ngā pōtae maha mā ā rātou tamariki engari kāore rātou i whakangungua hei kaimahi hauora hinengaro, kaitauwhiro, kaimātai hinengaro rānei, nō reira he pakanga patu wairua tēnei.

Ka tae mai tētahi tamaiti, e 6 tau te pakeke, ki a mātou mai i ētahi atu kura e rua me ngā mate whanonga taumaha, wero hoki. Ahakoa ngā taunakitanga e tohu ana e pāngia ana ia ki te Fetal Alcohol Spectrum Disorder (FASD), kāore ia i āhei atu ki tētahi aromatawai ōkawa nā te nui o te utu o tēnei, ā, me te āheinga-kore o Oranga Tamariki ki te tautoko ā-pūtea i tēnei. I te tuatahi ka uru auraki ia ki te kura. I muri mai o te tau kotahi ka puta te whakatau kia noho ia ki te peka reo-rua Hāmoa. Nā te whitinga kaha me te rangapū tūturu i waenga i te kura me ngā mātua, i tīmata te tamaiti ki te koke whakamua. Nā ngā mahi a te kura ki te tautoko i ngā mātua i ā rātou pāhekohekotanga ki ngā tari o waho, ka tipu te whakapono. Nā ngā tautoko a te kura ki te awhe i taua tamaiti me tana whānau, ka āta koke whakamua te panonitanga whanonga a te tamaiti, i kitea te koa o tana noho ki te kura, ā, ka tipu te aroha ki te ako. Ka wehe te tamaiti rā i tō mātou kura i te mutunga o tērā tau, kua rite ki te haere ki te kura Takawaenga.

He raru ake te wehenga o tā tātou kōrero mō te tautoko akoranga i te mātauranga whānui. Ko te pātai pea hei whiu, ki ōu whakaaro e pēhea nei te nui o te whakatutuki i te motika o ngā tamariki hauā ki te mātauranga me te whakaurunga ā-pāpori? Ko taku whakautu ki te pātai nei ko tēnei pea, tino korekore ana.

E rua ā mātou tamariki mate takiwātanga, ko tētahi ka whiwhi tautoko hāngai mā te Ongoing Resources Scheme (ORS), ko tētahi i whakatauhia kāore i 'nui rawa tana hauātanga'. Ko te whakakorenga tonu te tikanga whānui, pērā anō hoki te āta tuku i ngā tautoko. He whakaaro takarepa tonu, he whakaaro tawhito hoki ō tātou whakaaro, ā, e kore e puta he otinga pai.

I waimaria mātou i kite tā mātou kura tuatahi tata i ngā matea nei, ā, i whakatutukihia e rātou, ahakoa te 'aromatawai', te tapa rānei a Te Tāhuhu o te Mātauranga i a rātou. I tiro rātou ki ngā urutaunga o te āhua o te taiao kura me ngā mahi whakaako kia pai te aro ki te katoa. Ahakoa e mōhio ana mātou ka taea, me noho tēnei hei tikanga whānui, ehara i te tikanga rerekē.

Kua ngenge au, ā, kua hēmanawa hoki. Ko taku hiahia ake, kia noho tō tātou pūnaha mātauranga e taea ai e ā tātou tamariki katoa te ako me te tipu ngātahi ki ō rātou hoa. E tika ana kia whai pūtea ngā kura katoa ki te whakatutuki i ngā hiahia o ā rātou tamariki noho tata.

Ki te taha o tōku māmā
Ko Ngāti Kurī te iwi
Ko Kohuroa te maunga
Ko Rehua me Whitirea ngā moana
Ko Te Hiku o te Ika te Kaitiaki o te wāhi o Te Rerenga Wairua
Nō Ngāti Kurī ahau

Ki te taha o tōku pāpā
Ko Te Tao U te hapū
Ko Mahuhu-ki- te-rangi te waka
Ko Tauwhare te maunga
Ko Waipatukahu me Te Awaroa ngā awa
Ko Te Onepū o Rangatira, ko Kaipara, me Te Waitematā ngā moana
Ko Whiti te Rā o Rēweti, Ko Ngā Tai i Tūria ki te Marowhara, me Marowhara ngā marae
Ko Tuperiri te tupuna
Ko Uruamo te whānau
Ko Te Keti o Te Onepū o Rangatira te kāinga tūturu

He kaiwhakarite tautoko akoranga ahau mō te Kāhui Ako Te Rāwhiti o Rotorua mai i te tīmatanga o tērā tau. I mua o tērā he kaiako ahau mō te 29 tau, engari ka uru mai te whakaaro ki ahau kia heke mai i tēnei tūranga ka tuku ai ki te reanga whakaako o muri mai.

Ko te tino wāhanga ki ahau o te kaiako ko te whakaako me te noho i roto i te Kaupapa Māori i roto i te taiao rumaki me te whakawhitiwhiti kōrero ki ngā tamariki me ō rātau whānau i roto i te reo Māori.

I pā mai tētahi āhuatanga i ahau e tamariki ana i uru mai te hiahia ki ahau kia haere hei kaiako. I mōhio ahau mai i taua wā ki nāianei ko taku hiahia kia pai ake ngā whai wāhitanga mātauranga mō ngā tamariki e pēhia ana e ngā taumahatanga i roto i ō rātau ake kāinga, ā, kāore i te tino whai hua i te kura.

I tēnei rā, he nui ake ngā tautoko kei roto i ō tātau kura mā ā tātau tamariki engari ehara pea i te tautoko tika. Kei te tae mai ā tātau tamariki ki te kura me ngā raruraru ā-whatumanawa, ā-whanonga e whakaritea ana e ā mātau kaiako i ia rā.

Ko tāku mahi hei Kaiwhakarite Tautoko Akoranga he āwhina i aua tamariki me ō rātau kaiako kia whiwhi i ngā tautoko e hiahiatia ana e rātau i te taha rumaki me te auraki. Mā ngā tautoko tika, ka kite koe i te huri o ō rātau whanonga me ā rātau akoranga ina tutuki ō rātau hiahia.

He maha ngā ākonga kua kite ahau kua ngākaunui mai ki ngā akoranga i roto i te wā. Ko tētahi tamaiti i te ako ahau i roto i te Rumaki kāore ōna reo, ā, kāore ia i tau i roto i te taha auraki. He uaua ki a ia te kura. Engari nā ngā tautoko a te Kaiārahi me te neke ki tētahi hōtaka akomanga noa, i whakaurua atu ia e au ki ngā mahi ā-ringa me ngā tautoko takitahi, te whakauru mai i a rātau ko tana whānau ki ngā noho marae me te hopu i ana kōrero. Nā te ū ki ēnei ritenga i ia rā, i ngākau tapatahi ia ki te kōrero Māori, te whakawhanaunga ki ētahi atu, ā, i tae atu ki te kura i ia rā.

He ekenga nui te Wāhanga 8 o te Education Act 1989 mō ngā tamariki hauā me ō rātou whānau, i te mea i āhei rawa ai ngā tamariki haua ki te haere ki te kura i te taha o ō rātou hoa. Engari ko tētahi āraitanga nui ki te whakatinanatanga o taua mōtika, ko te taputapu angahao herekore o te tohatoha i uru mai i raro i te kaupapahere 1996 o te Mātauranga Motuhake 2000. I whakatau ohorere tētahi, he wehenga tino iti noa o ngā tamariki e tika ana kia whiwhi i te pūtea mō ngā matea akoranga tāpiri. Ko te whakaaro o te whakatinana i te pito mata, kua mōnenehu noa atu.

E 32 tau i muri mai i te Education Act 1989, e aukati tonu ana ngā ārai i ngā tini tamariki hauā ki te whakatutuki i tō rātou pito mata mātauranga.

Ko te āhua nei he nui te tauoranga o ngā mātua e riro kē atu ana i ngā hui i te kura ki te whakarite i te whakaurunga o tā rātou tamaiti. He nui ngā tamariki roro kanorau (arā, hei tauira e pāngia ana e te takiwātanga, te ADHD rānei) e āhei ana ki te haere ki te kura i ētahi wā anake, ka waeahia atu rānei ngā mātua ki te whakahoki i ā rātou tamariki ki te kāinga. Mēnā i whai tautokotanga tōtika ngā kura, ka taea e rātou te whakahaere i ēnei āhuatanga. Engari ko te hua kē ko ngā whakatahinga me ngā whakatārewatanga o ngā tamariki mō ngā mea e hua mai ana i tā rātou mate pēnei i te manawa pā, te hanganga nā te taumaha o ngā tairongo rānei. He kino tēnei mā ngā tamariki i te mea ka mahara rātou nō rātou te hē.

I tīmata taku tama i te kura i te tau 1991. I haere ia ki tētahi kura i rāhiritia herekoretia ai ngā whānau me ngā tamariki, i whakaurua ngā tamariki katoa ki ngā mahi katoa, tae atu ki ngā noho puni kura me ngā hākinakina kaukau. I whai wāhi rātou katoa ki reira. I tū mai ngā tamariki māia hei tauira mā ngā mea iti iho te pakeke, iti ake te kaha. Nā te tumuaki (i taea hoki e ia te whakararata i ngā take riri, manawa pā, wehi hoki) i tuku mahi ki ngā kaiāwhina me ngā kaitautoko mīharo i mahi puta noa i te kura katoa hei wāhanga hoki o te tira. Ka taea.

He nui tonu hoki te poapoataunu me te whakamā o te hauātanga. Ko taku hiahia ki te kite i ngā tāngata katoa o te pūnaha mātauranga e aro ana ki te whakaāheinga ā-pūnaha, ā-takitahi hoki. Ko ō tātou whakatoiharatanga me ngā mataku mō te hauātanga te mea e here ana i ā tātou tamariki hauā mai i te whakatinanatanga o ō rātou pito mata me te pārekareka i te kura. Whakarongo ki ngā tamariki, ko rātou ngā mea mōhio.

He waimarie tātou i Aotearoa nei kei a tātou ētahi whakaaro whai mōhiotanga, me ngā kaupapa here hei tūāpapa o ā tātou whakaratonga tautoko akoranga. Ko te mea kāore i tino waimarie, ko te āheinga ki ngā rauemi tika hei tautoko i ēnei.

He whai takiwātanga aku tama e rua, ā, i mate rāua ki te haere ki ngā haumanutanga oro reo i a rāua e nohinohi ana. Kāore rāua i āhei atu ki tēnei i te kuhunga ki te kura tuatahi. Ehara i te mea i kore atu ō rātou matea, i tutuki rānei, engari i piki kē ngā paerewa mō te whakauru atu ki aua tautoko.

Tē mārama i ahau kua pēhea te aukati a tētahi pūnaha mātauranga whakauru i ētahi tamariki mai i te āhei atu ki ngā mea e matea ana rātou nā te mea i taka ō rātou matea ki waho o ngā paerewa o nāianei mō taua ratonga. Tē aro i ahau he aha ka tōia te tautoko e ētahi hauātanga engari kaua ko ētahi atu.

Ko te tauira akoako ka whakamahia nuitia i te tautoko akoranga, arā i whakawhanakehia ngā pūkenga o ngā kaiako e ngā mātanga ki te whakaako i ngā ākonga whai matea motuhake, matatini rānei, ā, ahakoa he whakaaro pai tēnei, ina whakatinanahia, he taumaha rawa mā ngā kaiako. He nui ngā kaiako, he matatini hoki ngā ākonga, e hiahia ana ki ngā tautoko rerekē. E kore rawa atu e taea ā-tinana e rātou te tuku i ēnei i runga anō i te pono, i te wā e puritia ana hoki ngā hōtaka ako motuhake, motuhenga hoki mā ngā akomanga o ngā ākonga ahurea maha, reo maha hoki!

Kāore tētahi o aku tama i runga i te ara tika kia whiwhi i tētahi tohu NCEA i te wehenga i te kura tuarua. Kāore i urutau te āhua o ngā tautoko akoranga, kāore rānei i pai te urupare ki te tuku ki ō rāua kura ngā āhuatanga i tua atu i ngā kupu tohutohu i runga i te aroha.

I te wā kāore ngā matea tamariki i te whakatutukihia i roto, i waho rānei o te akomanga, ka tino whakatahi atu ēnei tamariki, ka ngākau pōuri, ā, ka whakararu pea i tō rātou ake oranga me te ako, i ētahi atu hoki. Ko te utu o tēnei ko te pānga kino rawa ki te ahunga whakamua o te ako me te tauoranga. Me āhei tātou ki te tuku ki ngā tamariki ngā āhuatanga katoa e matea ana rātou ki te whakawhanake, te ako me te tū hei kirirarau hākoakoa, tūhonohono hoki.

Ko te mea pai katoa ki ahau o te mahi hei kaiāwhina ko te whakawhanaunga atu ki ngā tamariki mokopuna e rongo ai rātou i te toiwhenuatanga i te kura.

Pērā ki te nuinga o tātou, i taka noa au ki roto i te mahi kaiāwhina, hua noa, ka arohatia e au tēnei mahi. Ko te ākonga tuatahi i mahi ai ahau, he kiripuaki tino matatini, ā, i manawareka au ki ōna rerekētanga, ahakoa ki ētahi atu he 'mōrihariha' kē te whakaatutanga. Ākene pea i kite au i te wairua hikaka, ā, mai i reira i rawe ki ahau te whakaatu ki tō mātou hapori kura ngā pakaritanga o ā tātou ākonga.

Ka taka a roto i te pānga o te kore whai tautoko akoranga i runga i ā tātou ākonga. Ia rā e mate ana ngā kura ki te whakatau i ngā take 'whakaweto ahi', ko te tikanga o tēnei, e wātea ana ngā tautoko mō te hunga e raru ohorere ana, taihoa tētahi whāinga ruruku e tautoko pai rawa ana i ngā ākonga katoa. He take whakamā te whakataetae mō ngā pūtea. E mōhio ana tātou he nui ake ngā tamariki e matea ana i te pūtea ORS (Ongoing Resource Scheme) i ngā pūtea e wātea ana. Kāore ngā tamariki i te whai i ngā mea e tika ana ia rā, ā, ka nui ake te pānga o tēnei ki runga i a rātou me te porihanga whānui ina pakeke haere rātou. E ai ki ngā kōrero a tētahi ākonga ki ahau inā tata nei, "I te wā kei te akomanga nei taku hoa āwhina, ka taea e au te ako, ina haere ia ki tētahi atu akomanga, kua kore e taea."

I ngā tau tata nei, i wheako mātou i ngā tatarihanga waru marama te roa mō ngā kaimātai hinengaro a Te Tāhuhu o te Mātauranga ki te whakautu i ngā tukunga o ngā tamariki e whai ana i ngā whanonga uaua whānui me ngā whakataunga.

I te wā e pai ana te haere o te tautoko akoranga, kātahi ka tino pai rawa atu. I te wā ka tika te tautoko ā-pūtea o te pūnaha tautoko akoranga kia āhei ai ngā kaiako katoa ki te mahi tūmatarau, hei reira ka kitea ngā panonitanga tūturu mā ngā tamariki. Ka taea e mātou te hanga wāhi haumaru mā rātou, he āhurutanga kawatau, he wāhi e pakari ana, e pono ana hoki ngā hononga. Mā mātou rātou e āwhina kia rongo rātou i tō rātou uara, anō nei e whai wāhi ana rātou, he whai take rātou, ā, he taonga ō rātou hei tuku ki te ao.

He nui aku māharahara mō ngā tamariki e matea ana i te tautoko akoranga me te āwhina ngaio. He iti noa ana ngā tautoko ngaio mā ngā tamariki, ā, ko tā te tautoko akoranga e taea ai, ko te āwhina i ngā kēhi tino kino, taumaha rānei. Hei kaiako, he nui ngā mea e taea ana e au, engari kāore i ahau ngā pūkenga, ngā rautaki haumanu rānei e tino whai hua ai rātou ahakoa te kaha o taku ngana.

He tino uaua ki ahau te tohutohu i ngā mātua tērā pea he matea kia haere tā rātou tamaiti ki tētahi mātanga tautoko akoranga pēnei i te kaihaumanu oro reo, hei puta i ngā uauatanga. Ka tuku tono mātou, i runga anō i te mōhio he roa te rārangi tatari, ā, e kore rātou e whiwhi āwhina, tautoko rānei, māna he take tino nui, me ngā kōrero anō ka pai ake i te wā ka tae rātou ki te kura.

E riri ana ahau, e nui ana hoki taku auhitanga kāore ngā tamariki i te whiwhi i ngā ratonga e tika ana. He nui ngā whānau e whakapau kaha ana ki te āwhina i ā rātou tamariki engari e whawhai ana hoki rātou. Ā, tērā anō ngā kaiako puta noa i te motu e whakapau kaha ana kia ako te katoa tae atu ki a rātou me ngā matea me ngā hauātanga kei kō atu i ō rātou pūkenga, āheinga me ngā mōhiotanga ngaio. Kātahi te āhuatanga hē ko tēnei.

Ko taku wawata mō te tautoko akoranga, ko tētahi pūnaha e whakatutuki ana i ngā matea o te katoa, e whiwhi ai ia tamaiti o Aotearoa i te akoranga ikeike o te ao, kia eke rātou ki tō rātou ake angitutanga.